PENSIJAS

 

Veidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts pensijām" 04.11.1999. redakcijā.

Apdrošināšanas stāžs, tā nozīme (kas veido apdrošināšanas stāžu, kā apliecina apdrošināšanas stāžu)

Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

Ieturējumi no valsts pensijas

Invaliditātes pensijas aprēķināšana (ja invaliditāte nav radusies izpildot darba pienākumus)

Invaliditātes vai vecuma pensija

Ja ir tiesības uz vairāku veidu pensijām

Pensijas aprēķināšana, ja pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt

Pensiju piešķiršanas termiņš

Pensija, ja izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs

Personas, par kurām apdrošināšanas iemaksas tiek izdarītas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem

Pensijas kapitāla indeksācija

Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Tiesības uz invaliditātes pensiju

Tiesības uz invaliditātes pensiju, ja invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darba vai arodslimība

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz vecuma pensiju

Valsts pensiju veidi

Vecuma pensijas apmērs un aprēķināšana

 

 

 

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju ir personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (t.i., par personu ir maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

 

Valsts pensiju veidi

1) vecuma pensija;

2) invaliditātes pensija;

3) apgādnieka zaudējuma pensija.

 

Apmēra ziņā lielākās valsts pensijas piešķiršana

Apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, piešķirama apmēra ziņā lielākā valsts pensija. Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to.

 

Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā:

1) apdrošināšanas iemaksas izdarījis darba devējs vai apdrošinātā persona pati (darba devējs un apdrošinātā persona);

2) apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

3) apdrošinātā persona saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" saņem sakarā ar slimību vai darbspēju zaudējumu slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

4) apdrošinātā persona saņem bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" par šo personu no nodarbinātības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

5) persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības vai maternitātes pabalstu un par šo personu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas;

6) persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā, brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai un izdarījusi apdrošināšanas iemaksas.

Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi apdrošināšanas iemaksu periodi:

1) obligātais aktīvais militārais dienests;

2) laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu;

3) laiks, kad persona, kuras laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu") pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.

       Apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

      Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991.gada 1.janvārī bija Latvija, apdrošināšanas stāžu veido Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, (mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, citās mācību iestādes pēc vidējās izglītības iegūšanas un aspirantūras dienas nodaļā. pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks, laiks, kas pavadīts politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, izsūtījumā un laiks, kas pavadīts, bēgšanā no politiskā ieslodzījuma, nometinājuma un izsūtījuma vietām (slēpjoties)). 

   Līdz 1991.gada 1.janvārim (ja apdrošinātā persona atzīta par invalīdu un nestrādā, tad līdz 1996.gada 1.janvārim) apdrošināšanas stāžu veido šādi darbam pielīdzinātie periodi:

1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

5) mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) individuālais darbs;

7) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

8) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

9) algots darbs reliģiskajās organizācijās;

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts;

11) laiks, kad apdrošinātā persona atzīta par invalīdu un nestrādā (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību), bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai; minētais laiks ņemams vērā tikai vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai.

No 1991.gada 1.janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai), veido darbs vai tam pielīdzinātie nodarbinātības periodi, kuru laikā maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

1) obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;

5) pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

6) laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

7) laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.

      Pārejas periodā apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti ir:

1) darba grāmatiņa (no 01.06.2002 darba grāmatiņu funkcijas pildīs izziņa par darbu) ;

2) darba līgumu grāmatiņa;

3) dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu;

4) citi dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti u.c.).

Tiesības uz vecuma pensiju

Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju, ja to apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, sākot ar 1996.gadā ir paaugstināms. 1996. gadā tās tiek paaugstināts par vienu gadu, un ar katru nākamo gadu tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 62 gadu vecums.

Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums vīriešiem - no 60 līdz 62 gadiem - ar 2000.gada 1.janvāri pieaug pakāpeniski - ar katra gada 1.janvāri par sešiem mēnešiem.

Sievietēm, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem,  divus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.

Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura izaudzinājusi līdz 8 gadu vecumam piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas.

Vecuma pensijas aprēķināšana

Vecuma pensiju aprēķina apdrošinātās personas pensijas kapitāla vērtību  izdalot ar laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Rezultātā tiek iegūts gada pensijas apmērs.

Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. To ik gadus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Līdz vispārējā vecuma sasniegšanai pensijas izmaksas apmērs ir 80 procentu no piešķirtās vecuma pensijas, taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, sasniedzot vispārējo pensijas vecumu, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

 

Pirms šā likuma vispārējā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Personām, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

Apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību un attiecībā uz kuru ir iestājies apdrošināšanas gadījums, ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Šis noteikums attiecas arī uz personu, kura vairs nav apdrošinātā persona, bet tāda ir bijusi apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laikā.

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ievēro nosacījumu, ka minētā atlīdzība nedrīkst būt mazāka par atlīdzību (invaliditātes pensiju) tām personām (invalīdiem), kuru invaliditātes pakāpe vai grupa ir identiska apdrošinātās personas darbspēju zaudējumam, bet ir vispārējās saslimšanas vai iedzimtības sekas.

Aprēķinātās atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu pieauguma indeksu.

Ja persona, kurai pienākas atlīdzība par darbspēju zaudējumu, atrodas brīvības atņemšanas vietā, tā zaudē tiesības uz atlīdzības izmaksu par brīvības atņemšanas vietā pavadāmo laiku.

Apdrošinātā persona un trešā persona zaudē tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja noskaidrojas, ka tā saskaņā ar likumu nepienākas vai tās piešķiršanas (saņemšanas) pamats un izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas.

Apdrošināšanas gadījumos, kad VDEĀK, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārsta nosūtījumu, saskaņā ar likumu nosaka darbspēju zaudējumu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un uz to attiecināmo laika periodu nosaka VDEĀK.

Nosakot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tiek ņemta vērā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas tiek aprēķināta par laika posmu pirms dienas, kad:

1) noticis nelaimes gadījums darbā vai noteikts darbspēju zaudējums;

2) arodslimības dēļ samazinājies izpildāmo darbu apjoms vai darbs pilnīgi pārtraukts, vai noteikts darbspēju zaudējums (arodslimības gadījumā šo laika posmu, no kura tiek aprēķināta mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, izvēlas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kopā ar apdrošināto personu).

Atkarībā no VDEĀK noteiktā darbspēju zaudējuma apdrošinātajai personai nosaka atlīdzību par darbspēju zaudējumu; šīs atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas šādos apmēros:

1) 80 procenti - ja darbspēju zaudējums ir 100 procenti;

2) līdz 80 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 80-99 procenti;

3) līdz 65 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 50-79 procenti;

4) līdz 50 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 25-49 procenti;

5) līdz 30 procentiem - ja darbspēju zaudējums ir 10-24 procenti.

Ja apdrošinātā persona saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un ar šo personu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai tiek konstatēta arodslimība, šo atlīdzību pārrēķina atbilstoši no jauna noteiktajam darbspēju zaudējumam. Šādā gadījumā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir vienāda ar to, kas šai personai tika noteikta, piešķirot iepriekšējo atlīdzību par darbspēju zaudējumu, izņemot gadījumu, kad mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ko aprēķina pēc atkārtota nelaimes gadījuma darbā vai saslimšanas ar arodslimību, ir lielāka par to, kas tika aprēķināta iepriekš. Šādā gadījumā jauno atlīdzību nosaka pēc lielākās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ja apdrošinātā persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, saskaņā ar VDEĀK atzinumu nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama otra cilvēka palīdzība, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga palielināt šai personai piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu līdz 50 procentiem no atlīdzības, kas tai pienākas, vai arī algot šīs summas ietvaros sociālās palīdzības dienesta darbinieku.

Atlīdzību par darbspēju zaudējumu ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek maksāta visu laika periodu, ko VDEĀK noteikusi attiecīgajam darbspēju zaudējumam. Tiklīdz apdrošinātajai personai tiek piešķirta vecuma pensija, atlīdzība par darbspēju zaudējumu samazināma par 20 procentiem.

Invaliditātes pensijas aprēķināšana

Invaliditātes pensiju atkarībā no tā, kāda invaliditātes grupa ir noteikta - pirmā, otrā vai trešā -, piešķir:

1) I un II grupas invaliditātes gadījumā pēc šādas formulas:

I grupas invalīdiem: 0,45 reiz vidējā apdrošināšanas alga plus (maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs dalīts ar apdrošinātās personas individuālais apdrošināšanas stāžu) reiz vidējā apdrošināšanas alga reiz 0,1.

I grupas invalīdiem: 0,4 reiz vidējā apdrošināšanas alga plus (maksimāli iespējamais apdrošināšanas stāžs dalīts ar apdrošinātās personas individuālais apdrošināšanas stāžu) reiz vidējā apdrošināšanas alga reiz 0,1.

2) III grupas invaliditātes gadījumā - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī.

I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

I grupas invaliditātes gadījumā - 1,6;

II grupas invaliditātes gadījumā - 1,4.

Ja apdrošinātā persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav strādājusi, invaliditātes pensijas aprēķināšanai ņemami vērā 50 procenti no iepriekšējā gada vidējās apdrošināљanas iemaksu algas.

Mainoties invaliditātes grupai, invaliditātes pensijas apmērs pārrēķināms no invaliditātes atkārtotas noteikšanas dienas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā apdrošinātās personas individuālo un maksimāli iespējamo apdrošināšanas stāžu un vidējo (aktualizēto) apdrošināšanas iemaksu algu, kāda bija ņemta vērā, aprēķinot (pārrēķinot) invaliditātes pensiju līdz invaliditātes grupas maiņas dienai.

No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Pensijas izmaksa atjaunojama ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās personas statuss.

Invaliditātes pensijas izmaksas pārtraukšana

Invalīdiem, kas sasnieguši 62 gadu vecumu (ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem), invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms 01.01.1996., bet kuras vispārējo pensijas vecumu sasniegušas pēc 01.01.1996., invaliditātes pensijas vietā aprēķināma vecuma pensija šādā kārtībā:

1) ja invalīds strādājis pēc 01.01.1996., - pensijas kapitāla vērtību  izdalot ar laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Rezultātā tiek iegūts gada pensijas apmērs. Ja apdrošinātās personas attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, ar 1997.gadu pensijas sākuma kapitāla noteikšanai ir ņemama vērā valstī noteiktā minimālā darba alga;

2) ja invalīds nav strādājis pēc 01.01.1996., - pensijas kapitāla vērtību izdalot ar laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Aprēķinot vecuma pensiju 1996.gadā, sākuma kapitāla noteikšanai ņemama vērā 1995.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, bet turpmākajos gados - 1996.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

3) pensijas sākuma kapitāla noteikšanai par invaliditātes laiku līdz 1996.gada 1.janvārim, kad apdrošinātā persona tika atzīta par invalīdu (arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību) un nav strādājusi, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai, ņemama vērā šāda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga:

1996.gadā - 50 procenti no 1995.gadā noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

1997.gadā un turpmāk - 50 procenti no 1996.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim. Invaliditātes grupas atkārtotas noteikšanas gadījumā, ja invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par vienu mēnesi, vecuma pensijas izmaksa (arī invaliditātes pārtraukuma laikā) turpināma iepriekšējā apmērā.

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, saskaņā ar šo likumu ir viņa ģimenes locekļiem neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām".

Ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā. Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi:

1) bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; arī bērni, kas nav vecāki par 24 gadiem, ja tie laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk, mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā.

2) brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī brāļi, māsas un mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; arī bērni, kas nav vecāki par 24 gadiem, ja tie laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk, mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā.

Šie noteikumi, kas skar mirušā ģimeni, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošā ģimeni, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

Adoptētā tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Adoptētajam ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas adoptētajam bija radušās pirms adopcijas, saglabājas.

Padēla un pameitas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

Padēlam un pameitai, ja viņi no vecākiem nav saņēmuši līdzekļus uzturam (alimentus), ir tādas pašas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju kā īstajiem bērniem.

Nosūtīt īsziņu uz tālruni 9676730.

Tālr. 9676730

Kalnciema iela 96a - 5, Rīga. 

 

Grāmatvedība|Civiltiesības|Komerctiesības|Kontakti|Uz sākumu