|
|
Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana
Mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem
apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas
šādā apmērā:
1) vienam bērnam - 50 procenti no pensijas;
2) diviem bērniem - 75 procenti no pensijas;
3) trim un vairāk bērniem - 90 procenti no pensijas, bet ne mazāk par 50 procentiem
no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam.
Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina,
ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju.
Iespējamo vecuma pensiju aprēķina, pieņemot, ka līdz dienai, kad apgādnieks
sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas
iemaksas, kādas apgādniekam vidēji bija darba periodā, bet, ja darba ienākumu
nav bijis, - no valstī noteiktās minimālās darba algas.
Pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmēru.
Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka
apdrošināšanas iemaksas, nesasniedz iepriekšminēto
apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā.
Valsts pensijas apmēra palielināšana,
ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt
No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim obligāti sociāli
apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša
pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli
apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Pensijas izmaksa atjaunojama
ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās
personas statuss.
Ja vecuma pensijas saņēmējs - pēc pensijas piešķiršanas turpina
strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties
uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi
trijos gados.
Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā)
pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona
uzkrājusi gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).
Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas termiņi
Piešķirto valsts pensiju pārrēķina šādos termiņos:
1) gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas palielināšanu,
- ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju,
ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz
15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un visi
nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;
2) gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināta pensija,
- ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz
15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15.datuma.
Valsts pensijas palielināšana atkarībā no patēriņa cenu un
apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām
Valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas
indeksa izmaiņas. Pensijas saņēmējam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā atteikties no šāda veida pensijas apmēra pārskatīšanas.
Valsts pensijas piešķiršanas termiņi
Vecuma pensiju piešķir uz mūžu.
Invaliditātes pensiju piešķir uz visu Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk kā līdz
62 gadu vecuma sasniegšanai.
Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā
ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu.
Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju,
taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai
nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
Pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos,
atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to. Atjaunojot pensijas
izmaksu, pensija pārskatāma atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu
algas indeksa izmaiņām. Ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši
vairāk nekā trīs gadi, pensiju piešķir no jauna.
Ieturējumi no valsts pensijas
Ieturējumus no valsts pensijas var izdarīt:
1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu)
lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā
kārtībā;
2) pamatojoties uz institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri
izpildāmi bezstrīda kārtībā;
3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
filiāles vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāram
pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10
procenti no izmaksājamās pensijas.
Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam
izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus
no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, sociālās
apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.
Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi
nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana
Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz
pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam un visiem
pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.
Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai,
kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas
apmērā.
Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc
uz ārvalstīm
Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts
pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz ārvalstīm, izmaksā
sešus mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākamo mēnesi pēc izrakstīšanās, bet turpmāk
pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima,
nav noteikta cita kārtība.
Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz 1999.gada 1.septembrim
izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, turpina saņemt Latvijas Republikā piešķirto
valsts pensiju.
Apdrošināšanas iemaksas no sociālās
apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tiek izdarītas:
1) par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura
saņem bezdarbnieka pabalstu, līdz likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu
bezdarba gadījumam" spēkā stāšanās dienai;
2) par nestrādājošu personu, kura atzīta par invalīdu sakarā
ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību pirms likuma "Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" spēkā stāšanās
dienas.
Desmit gadus piešķirot pensiju, tās
aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams šādos gadījumos:
1) to tiesību kompensēšanai, kas līdz 01.01.1996. bija noteiktas
1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 9.- 11.pantā un
12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums (pensiju kapitālu indeksē
šādām personām);
2) piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc
Černobiļas AES avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs, pensijas
aprēķināšanai mirušā apgādnieka iespējamais pensijas kapitāls indeksējams ar
koeficientu 1,1;
3) piešķirot vecuma pensiju politiski represētajām personām
ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem - ne mazāku par 25 gadiem, sievietēm - ne
mazāku par 20 gadiem, to uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu
1,1.
|