PENSIJAS

Pirmo mēnesi grāmatvedības uzskaite - bez maksas

Konsultācijas un lietu kārtošana visās civiltiesību nozarēs

Uzņēmumu pārreģistrācija, komersantu reģistrācija

Dažāda informācija par komerctiesībām, civiltiesībām un grāmatvedību

Laikraksti, likumu avoti, mācību iestādes, valsts institūcijas

 

Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana
Mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:
1) vienam bērnam - 50 procenti no pensijas;
2) diviem bērniem - 75 procenti no pensijas;
3) trim un vairāk bērniem - 90 procenti no pensijas, bet ne mazāk par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam.
Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju.
Iespējamo vecuma pensiju aprēķina, pieņemot, ka līdz dienai, kad apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izdarītas apdrošināšanas iemaksas, kādas apgādniekam vidēji bija darba periodā, bet, ja darba ienākumu nav bijis, - no valstī noteiktās minimālās darba algas.
Pensijas kopējais apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Ja apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, kas aprēķināts, ievērojot apgādnieka apdrošināšanas iemaksas, nesasniedz iepriekšminēto apmēru, starpība tiek segta no valsts pamatbudžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Valsts pensijas apmēra palielināšana, ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt

No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs kļuvis par obligāti sociāli apdrošināmo personu, pārtraucama tās pensijas daļas izmaksa, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Pensijas izmaksa atjaunojama ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā zaudēts obligāti sociāli apdrošināmās personas statuss.

Ja vecuma pensijas saņēmējs - pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

Piešķirtās valsts pensijas pārrēķināšanas termiņi

Piešķirto valsts pensiju pārrēķina šādos termiņos:

1) gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas palielināšanu, - ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15.datuma;

2) gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināta pensija, - ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz 15.datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15.datuma.

Valsts pensijas palielināšana atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām

Valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas. Pensijas saņēmējam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikties no šāda veida pensijas apmēra pārskatīšanas.

Valsts pensijas piešķiršanas termiņi

Vecuma pensiju piešķir uz mūžu.

Invaliditātes pensiju piešķir uz visu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk kā līdz 62 gadu vecuma sasniegšanai.

Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu.

Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to. Atjaunojot pensijas izmaksu, pensija pārskatāma atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām. Ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā trīs gadi, pensiju piešķir no jauna.

Ieturējumi no valsts pensijas

Ieturējumus no valsts pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāram pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās pensijas.

Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensijas. Ja pensijas izmaksa tiek izbeigta pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

Sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā.

Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz ārvalstīm, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākamo mēnesi pēc izrakstīšanās, bet turpmāk pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz 1999.gada 1.septembrim izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, turpina saņemt Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju.

Apdrošināšanas iemaksas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tiek izdarītas:

1) par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura saņem bezdarbnieka pabalstu, līdz likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" spēkā stāšanās dienai;

2) par nestrādājošu personu, kura atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību pirms likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" spēkā stāšanās dienas.

Desmit gadus piešķirot pensiju, tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams šādos gadījumos:

1) to tiesību kompensēšanai, kas līdz 01.01.1996. bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma "Par valsts pensijām" 9.- 11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums (pensiju kapitālu indeksē šādām personām);

2) piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc Černobiļas AES avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs, pensijas aprēķināšanai mirušā apgādnieka iespējamais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1;

3) piešķirot vecuma pensiju politiski represētajām personām ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem - ne mazāku par 25 gadiem, sievietēm - ne mazāku par 20 gadiem, to uzkrātais pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1.

Nosūtīt īsziņu uz tālruni 9676730.

Tālr. 9676730

Kalnciema iela 96a - 5, Rīga. 

 

Grāmatvedība|Civiltiesības|Komerctiesības|Kontakti|Uz sākumu